Aprīlis par skapi un pārmaiņām dzīvē
Sveika aprīlī!
Negaidot pavasari, sava skapja revīziju esmu veikusi jau reizes trīs! Un ir atklājumi. Kopš piedzima bērni, divu gadu laikā esmu nopirkusi sev tikai septiņus apģērbu gabalus un piecus no tiem internetā, kas absolūti nav man raksturīgi. Ak jel, cik pieticīga varu būt, ja apstākļi tā sakrīt, bet ne par to stāsts. Manā dzīvē ir parādijusies “abrakadabra” kaste. Tajā apģērbs tiek cītīgi ielikts, jo vairs neder, pēc trīs mēnešiem izņemts, jo atkal, tavu brīnumu - der! Pēc mēneša ielikts atpakaļ, jo šoreiz tiešām neder. Un ļaunākais ir tas, ka neder ne jau tādēļ, ka būtu nācis svars klāt, vai krities, bet tādēļ, ka mainijušās proporcijas un iekšējā sajūta. Kā likums, ka vairs nevar uzvilkt skaistākās kleitas, dārgākās žaketes un kostīmu bikses, jo ir palikuši platāki kā pleci, tā gurni. Vēl viena šoka cienīga ekstra - pat pēda ir kļuvusi lielāka. Manas kurpes, gandrīz nevienas vairs neder. Jautājums – vai vēl kādai no jums bērniņi ir nesuši “stabilākas pēdas”, lai drošāks solis pa dzīvi?
Mana pasaule nav sagruvusi, ka no viena izmēra esmu pārgājusi uz nākošo, bet tas liek padomāt, cik ļoti “sīkumi” maina to, kas mums piestāv, der, vai rada prieku. Cik ļoti pāris centimetri sievietei var ietekmēt garastāvokli un pašapziņu. Bija viens brīdis, kad čīkstēju: “dvīņu grūtniecība sabojāja manu ķermeni”! Un tad sapratu, ka neviens cits lietas labā neko nedarīs, ja vien es pati nesaņemšos, jo tieši man traucēja spoguļattēls. Tika izveidots treniņu un uztura plānu, trīs-četras reizes nedēļā atradu stundu, lai vingrotu un trīs reizes dienā gatavotu- veselīgi. Bet rezultāti nenāca, kā gribētos. Pāris diagnozes un veselības problēmas, kas neļāva sasniegt manu vēlamo ideālu un es biju dusmīga… Es cenšos “būt smuka”, bet nekā! Viss no gala, daudz lēnāk, mierīgāk, un beidzot ar rezultātiem! Protams – mīļākās kleitas tāpat neder! 😊 Secinājumi - ja sieviete kaut ko patiešām grib, tad var! Saprotu, ka nekad vairs nebūšu tāda, kā grāk, bet vai vajag? Mēs tik ļoti pieķeramies lietām, situācijām, izmēram un gadiem! Tik ļoti pieķeramies drēbēm. Grūti ko sākt no jauna, bet ticu, ja sakoncentrē visu uzmanību uz rezultātu, tad maziem solīšiem var tālu aiziet. Neteikšu, ka nu ļoti mīlu savu ķermeni, bet man viņš patīk krietni vairāk, ja zinu – es spēju lietas kaut mazliet kontrolēt. Ko šobrīd nespēju mainīt – tie ir proporciju centimetri un pustukšais skapis. Ar to jāiemācās sadzīvot un pieņemt. Ai, cik labs vārds: “PIEŅEMT” – par šo, noteikti vēl nodaļu varētu uzrakstīt, bet to citreiz! Tagad tik nepieciešams sagaidīt brīdi, kad es atkal varēšu ieiet veikalā, uzmērīt, pataustīt un nopirkt tieši šī brīža proporcijām visskaistāko kleitu un dārgākās kurpes!
P.s. “abrakadarba “ kasti jau esmu atdevusi. Ar sāpošu sirdi, bet tomēr… Liksim jaunu bildi iekšā – lai nāk vietā jaunas skaistas un iedvesmojošas lietas!
Un kā ar pārmaiņām Tavā skapī? Vai tur jau ir pavasaris un ŠĪ BRĪŽA LABĀKĀ TU?!
Uz drīzu tikšanos – tava Evija BB!