Par darbu un sajūtām...
8. marts, 2022 pl. 14:08,
Nav komentāru
Sveiciens, Martā!
Apkārt jaušama pavasara smarža, daba mostas, saulīte spīd, šķiet, ka gribas lidot, bet nesanāk…
Ilgi domāju, vai par šo rakstīt, vai izlikties un turpināt, tā, it kā mani tas neskartu. Ir tik grūti palikt tam visam pa vidu kaut kur.
Es iepauzēju savus darbus uz dažām dienām… jo galva un sirds bija pilna, bet cik ilgi jāiepauzē? Visa šī žļurga, kas gāžas pāri galvām tiem, kas “publiski” strādā un cenšas savu pakalpojumu vai preci pārdot. “Kā Tu drīksti kaut ko reklamēt, kamēr pasaulē notiek šausmu lietas? Kā Tu kaut ko pārdod, bet visus ienākumus šobrīd neziedo - kas tu par cilvēku?! Kā tu vari dziedāt un smaidīt… ir jāielien pagrabā un klusu jāraud…”
Jūs to nopietni? ATKAL ir tikai BALTS, vai MELNS. Medaļai ir tikai viena puse ... Skumji… Lai ko tu darītu – vienmēr būs kāds, kam kaut ko pateikt! Galvenais, ka visi jau runājam par vienu un to pašu, visi reizē šo PIEDZĪVOJAM... Man sirdapziņa ir tīra.
Es vienmēr esmu par balansu un harmoniju - it visā, vienalga par ko ir runa. Jā, esi klātesošs, iesaisties cik spēj, palīdzi cik vari, bet neapturi savu dzīvi. Tai ir tieksme beigties.
Visiem, kam tolerance un cilvēcīgums nav svešs, šobrīd ļoti, ļoti sāp. Katrs to pārdzīvo savādāk. Kāds skaļi kliedz, kāds klusē, bet dur jau abiem. Nepazīstu nevienu, kam būtu vienalga.
Es turpinu dzīvot un esmu PATEICĪGA, ka man šāda iespēja IR. Es vakaros samīļoju savu ģimeni un raudu, ka viņa man ir blakus – sveika un vesela. Es Pateicos Dievam, ka mani puikas guļ siltās gultās blakus saviem lācīšiem...un man!
Es turpināšu runāt par pavasari, par stilu un prieku, turpināšu censties iedvesmot un uzlabot, kaut ar kripatiņu - sieviešu ikdienu. Ja kaut ar vienu postu novēršu domas no tā, kas notiek... es savu darbu izdaru!
Es turpinu ķert sauli un ticēt, ka GAISMA uzveiks tumsu, ka labais stāv pāri visam!!! Ka mēs esam tikpat stipri un nedalāmi, kā Ukraiņu tauta.
Vairosim labo, atbalstīsim viens otru. Biežāk uzsmadīsim, samīļosim. Un ja kādam ir savādākas domas - nenosodīsim. Ja Tev nav nekā laba ko otram pateikt, tad PAKLUSĒ. Paldies Dievam, dzīvojam brīvā zemē, kur katram ir ļauts – BŪT PAŠAM, būt CILVĒKAM!
Par mieru, par gaismu, par pavasari un mīlestību. Uz tikšanos - Evija BB