Par vasaru un atrunām
Sveika, vasarā!
Tik reibinoši pēkšņi ir palicis silti, kaut šķita, ka vasara tā arī neatnāks! Domāju par to, vai izturēšu 30 dienas svārkos, pirmos 3 rītus drebinoties +7grādos. Bet re…ir vasara, bija tikai jāpasper solis pretī un viņa atnāca! 
Kā ar jebko šai dzīvē, ir ne tikai jāvēlas, bet arī jārīkojas un jātic! Ir pašai jāiet pretī Sev, saviem sapņiem un izaicinājumiem. Tā ir brīnišķīga sajūta – izaicināt sevi! Patiesībā, kas tur ir? Vienu mēnesi bez biksēm, reāls sīkums, bet nav tik viegli, ja komforts ir kļuvis par tavu ikdienu. Mēs zinam, ka komfortam pārvēršoties par prioritāti, tu ļoti attālinies no tā, ko sauc par eleganci! Es nesaku, ka apģērbam vai apaviem nav jābūt ērtiem un praktiskiem, ka tikai mocoties ir sievišķīgi un skaisti, bet … kad tu ieslīgsti slinkumā un attaisnojumos, jo tā redz ir vieglāk – nu smuki tas nav un nebūs!
Zinu dāmas kas atrunājas: ”esmu dabīgi skaista – es neko nedaru, netērēju lieki laiku un naudu!” Nē, tu neesi skaista, tu esi padevusies un slinka. Jo dabisks skaistums ir kas pilnīgi pretējs nolaidībai. Jā, tu vari nelietot kosmētiku, bet tai pašā laikā rūpēties par sejas ādu, koriģēt uzacis un lietot veselīgu uzturu. 
Tu vari nekrāsot matus, bet tad kop griezumu. Jā, Tu vari nenēsāt papēžus, bet neviens nav atcēlis platformu, pildīto zoli, laiviņas. Jā, var paslēpt punci oversize džemperī, bet tas nenozīmē, ka tagad var ēst uz nebēdu – un ja nu kas, tad nopirkšu vēl ko platāku! 
Ir forši, kad dzīve piedāvā izvēles iespējas, kad tu vari BŪT gan biksēs, gan svārkos. Kad tu vari pielikt nagus un skropstas, noņemt rētas vai pat samazināt kunģi. Bet DARI – meklē risinājumu, lai justos SKAISTI! 
Pasper soli pretī sev. Nesēdi un nečīksti, ka viss ir slikti, tāpat jau nav vērts, man ir tādi gēni, man jau vecums, nav tam laika. Piekrītu, ka ir dzīvē mirkļi, kā Bridžitas Džounsas filmā, kad tu nošņurusi trenniņbiksēs skaties ziepenes un stūķē saldējumu. Viss forši – jāizbauda arī tādi brīži, bet… Kad jūti, ka nu jau ieslīgsti, tev jāceļas un jasper solis… pretī labākai, laimīgākai un ar sevi APMIERINĀTAI sievietei! 
Vai ne? Tavs koptēls ir komforta un slinkuma upuris, vai tu tomēr centies? Un tikai dažreiz attaisnojies? Jo jāataisnojas jau Tev ir tikai SEV! Nevienam citam...
P.s. bilde tapusi 29.05 – izaicinājumu nepārkāpju 
Par mammu būšanu
Ārā rotājas saulīte un šķiet, ka teju jau būs vasara, tik silta un iedvesmas pilna, kā viņa, tā dāma, ko sauc: “MAMMA”
Šodien ir svētki - visiem. Jebkuram pirmsākums un pirmā mīlestība ir mamma, neatkarīgi no tā, vai ŠOBRĪD viņa ir klātesoša… Nu jau trīs gadus es pati esmu tikusi pie šī titula. Un tādas eksistenciālas domas pa galvu rosās. Kur es sākos, kur turpinos un kad beigšos… Kādēļ tieši tāda, kāda esmu – es veidojos? Un tad uzpeld šis teikums: “Tu esi tik ļoti līdzīga mammai”. Tas ir kompliments, vai nosodījums? Un es nerunāju par vizuālo. Tik ļoti gribas būt pašai, būt savādākai, būt personībai, bet no savām saknēm jau neizbēgt, tās vienkārši ir. Tās veido Tevi!
Tu sācies ģimenē – tevi ietekmē cilvēki līdzās, mammas dusmīgais skats un omes pamācošais pirksts, ka atkal nav pareizi. Tad tik ātri gribās pieaugt, kļūt lielai un PAŠAI. Tik ļoti gribās pierādīt, ka PATI varu, pati māku … Un tad kad dzīve izsit pamatu no kājām, tu raudi trīsdesmit gados - mammas klēpī… kā mazs bērns. Saprotot, ka nekur nav tik labi, kā mājās Mācēt dzīvot un mīlēt – ieaudzina mamma, rūpēties par sevi – Tu mācies no mammas. Tuvākās ģimenes sievietes ir tās, kas veido tevi kā sievišķīgu būtni no bērnības. Pusaudžu gados iestājas pretastība un noliegums – Sava taisnība. Un tad viss dzīves ceļš, kur tu katru dienu audzini pati – sevi par SIEVIETI, par tādu tēlu un būtni, ar kuru spēj sadzīvot, kuru spēj mīlēt. Kā tev iet?
Es šobrīd “audzinu mammu sevī”. Ar sievietes tēlu tieku galā un sapratu, kāda esmu, kāda vēlos būt, bet tā MAMMAS LOMA. Tur es esmu iesācēja. Tik ļoti gribas būt iedvesmai, spēkam un atbalstam, tik ļoti gribas būt pareizam piemēram. Apzinos, ka viss kas man jādara – ir jāieliek tajos mazajos puišos - CILVĒKS IEKŠĀ. Jo mana mamma ar mani to izdarīja – un es esmu pateicīga! Mīlu bez gala. Un ticu, ka manas saknes nekad nebeigsies, ka ilgi, no paaudzes paaudzē - šī dzīves mīlestība un bērnišķīgums turpināsies. Ne es, ne mamma, ne vecvecmamma jau nekad nezudīs – mēs turpinamies 
Lai mīļi, sirdsilti iekvienam no Jums…
Šis ir skaisti! Būt daļai, būt tālākajam, būt mīlestībai !Paldies, mammu!
Gadi...tā ir mana bagātība
Skatos spogulī un saprotu… jā, nav vairs divdesmit un trīsdesmit arī ne. Itkā paskrējis tikai vēl viens gads. Bet nogurums sejā jūtams gan..
. Bet viņa teica, ka varot atšķirt rokas, kas bērnus aijājušas, kas citu vaigus mīļojušas, kas citu dzīves mainījušas, kas citiem pāri darījušas!... Mūsu saruna turpinājās par dvēselēm, un tā man esot sena… to gan dzirdu jau kādu trešo reizi… Es esmu sena… tas skan daudz cēlāk, kā apgalvot, ka kļūstu veca . Vai ne? Kāpēc to stāstu?!Nākošgad noteikti pastāstīšu par to, kā tos piepildīju! Bet ir arī mazie… 
Es vēlos šo turpmāko gadu ierakstīt savās rokās - ar bērnu mīļošanu, ģimenes apskaušanu, klientu pucēšanu, ar sieviešu iedvesmošanu. Darot darbus un lietas, kas pasauli padara skaistāku un labāku, bet manu dzīvi vērtīgāku… ar katru dienu
Ko Tavas rokas par Tevi pastāstītu?! Vai esi par to domājusi?Par darbu un sajūtām...
Es iepauzēju savus darbus uz dažām dienām… jo galva un sirds bija pilna, bet cik ilgi jāiepauzē? Visa šī žļurga, kas gāžas pāri galvām tiem, kas “publiski” strādā un cenšas savu pakalpojumu vai preci pārdot. “Kā Tu drīksti kaut ko reklamēt, kamēr pasaulē notiek šausmu lietas? Kā Tu kaut ko pārdod, bet visus ienākumus šobrīd neziedo - kas tu par cilvēku?! Kā tu vari dziedāt un smaidīt… ir jāielien pagrabā un klusu jāraud…” 
Jūs to nopietni? ATKAL ir tikai BALTS, vai MELNS. Medaļai ir tikai viena puse ... Skumji… Lai ko tu darītu – vienmēr būs kāds, kam kaut ko pateikt! Galvenais, ka visi jau runājam par vienu un to pašu, visi reizē šo PIEDZĪVOJAM... 
Man sirdapziņa ir tīra.
Visiem, kam tolerance un cilvēcīgums nav svešs, šobrīd ļoti, ļoti sāp. Katrs to pārdzīvo savādāk. Kāds skaļi kliedz, kāds klusē, bet dur jau abiem. Nepazīstu nevienu, kam būtu vienalga. 
Es turpinu dzīvot un esmu PATEICĪGA, ka man šāda iespēja IR. Es vakaros samīļoju savu ģimeni un raudu, ka viņa man ir blakus – sveika un vesela. Es Pateicos Dievam, ka mani puikas guļ siltās gultās blakus saviem lācīšiem...un man! Es turpināšu runāt par pavasari, par stilu un prieku, turpināšu censties iedvesmot un uzlabot, kaut ar kripatiņu - sieviešu ikdienu. Ja kaut ar vienu postu novēršu domas no tā, kas notiek... es savu darbu izdaru! Es turpinu ķert sauli un ticēt, ka GAISMA uzveiks tumsu, ka labais stāv pāri visam!!! Ka mēs esam tikpat stipri un nedalāmi, kā Ukraiņu tauta. 
Vairosim labo, atbalstīsim viens otru. Biežāk uzsmadīsim, samīļosim. Un ja kādam ir savādākas domas - nenosodīsim. Ja Tev nav nekā laba ko otram pateikt, tad PAKLUSĒ. Paldies Dievam, dzīvojam brīvā zemē, kur katram ir ļauts – BŪT PAŠAM, būt CILVĒKAM! Par mieru, par gaismu, par pavasari un mīlestību. Uz tikšanos - Evija BB Par sevis pieņemšanu februārī
Sveika, februārī!
Mēs bieži sūkstamies par to, ka dupsis par plakanu, vēders par apaļu, āda par sausu, būtu jauki, ja tā nebūtu… Nu tad strādā. Domā par to, ko ēd, cik laika velti sportam. Cik daudz ir fiziskas slodzes un papildus rūpju Tev šajās diskomforta vietās? Bieži vien tikai tīri TEORĒTISKI gribās slaidu vēderu, bet neko negribās darīt lietas labā. Vai ne? Vienīgais ko varu ieteikt. Nečīksti, ka nav labi. Samierinies, PIEŅEM un iemācies pareizi ģērbties. 
Atrodi fasonus, kas paiesaista skatienu krūšu līnijai, izvēlies garumus, kas akcentē Tevas kājas vai grurnus. Kaut nēsā sarkanus zābakus un liec mierā to punci! Bet ja miera nav – strādā… sastādi plānu ar to, kas var palīdzēt, kuras aktivitātes vai darbības Tevi var novest pie vēlamā. Nelauz sevi, nedari pāri, neierobežo līdz vīlēm, bet kāp ārā no ierastā gan! Jebkura sieviete var izskatīties un justies lieliski, nav nozīmes, kāds Tev vecums, svars vai proporcija. Katrai ir jāatrod tā laime sevī. Tā sava veiksmes formula, kas ļauj justies labi savā ķermenī. Ir tik daudz neapmierinātu un nelaimīgu sieviešu ar 34 izmēru, un tik daudz starojošu dāmu, kas mīl sevi 48 izmērā! Tas nav par skaitļiem, izmēriem vai Dieva dāvanām – tas ir par dvēseles stāvokli, kas ir harmonijā ar Tevi pašu! 
Izpildi mājas darbu – tiec skaidrībā – kur ir tā problēma, kas Tev traucē? Uzraksti sarakstu ar to, kas tevī ir foršs! Otru stabiņu ar lietām, vietām, kuras varētu uzlabot. Un tad izvelc to, pie kā esi gatava ķerties jau šodien un tiešām uzlabot! Sāc ar vismaz 3 veidiem – kā?! Varbūt pietiek ar 1h sporta, 10 minūtēm uz adatu paklājiņa, kontrastdušu, kosmetloga apmeklējumu, serumu sejai, vēl vienu glāzi ūdens, vismaz stundu vairāk miega, vitamīniem? Kas trūkst, lai būtu OK?! Lai izdodas! Tu esi Skaista! Evija BB
Šogad tā harmoniski...
Esmu apņēmusies janvāri sākt nevis ar izvirzītiem mērķiem un plāniem, bet ar harmonijas radīšanu. Man kā stilistam un sievietei šis vārds ir ZELTA vērts! Tas ir tas, pēc kā visu laiku tiecos, pēc harmonijas… domās un darbos, attiecībās ar līdzcilvēkiem un vizuālajā tēlā! Grieķu mitoloģijā “Harmonija” nozīmē: dievu Areja (kara dievs, agresīvs, nežēlīgs, spēcīgs, ātrs) un Afrodītes ( mīlas, auglības, dzīvības un skaistuma dievietes) meita, tātad balanss, saskaņa un samērīgums apvienojot pretējo. Un tā ir augstākā pilotāža – mācēt rast šo harmoniju kā sadzīvē, tā koptēlā. Tik cauri visam – kaut kur pa vidu. Kā radīt harmoniju koptēlā, lai ar vieglu roku vienmēr izskatītos labi? Pirmkārt pazīt sevi, papētīt sevi, likt sev klāt tieši to, kas ir jau tevī, to kas uzlabo un paspilgtina labāko. Tieši tāpat, kā attīstot savus talantus un pastiprinot jomas kurās esi spēcīga, kas aizrauj, kas iedvesmo, tu radi harmoniju sev apkārt. Tu nestrādā darbu ko nemīli, tu netiecies ar cilvēkiem, kas tevi nomāc, tu neēd to, kas tev negaršo. Tik vienkārši un reizē sarežģīti – vai ne? Kā lai nobalansē? Kā lai ēdu saldumus, bet nepieņemos svarā? Kā lai lutinu bērnus, bet neizaudzinu “kašķubuntes”? Kā daudz strādāt un labi pelnīt, bet neatstāt ģimeni otrā plānā? Kā riskēt un piepildīt sapņus, ja nav ne mazākā pamata un drošības, ka izdosies? Vai vispār tāds zelta vidusceļš pastāv? Vai ir iespējama harmonijā visā? Hmmm... Tā, lai skaisti, lai viegli pieņemt sevi, vai arī viegli mainīt, lai varētu pieņemt. Viegli izdarīt izvēles un saprast, ka katrs solis Tevi ved tuvāk mieram, harmonijai, līdzsvaram un piepildījumam. Es apņemos pie tā piestrādāt! Ko janvārī esi apņēmusies Tu? 
Decembris tā balti, balti ...
Sveika gada izskaņā! 
Tāds šis laiks. Tas liek novērtēt to, kas Tev dots, to, kas visu laiku šķita PAŠSAPROTAMS. Tik elementāra lieta, kā KOPĀ BŪŠANA - kā darbā, tā ģimenē. Var jau ar radiem sazvanīties WhatsApp, reizē visiem paceļot glāzes, bet NEKAS nespēj aizvietot to brīnišķīgo sajūtu satiekoties, apķeroties un sajūtot otra siltumu! Šajā laikā novēlu padpmāt, cik KLĀTESOŠI mēs esam… darbā, ģimenē, ar bērniem, ar draugiem un visiem citiem! Cik daudz mēs atdodam, lai gūtu pretī? Cik daudz laika mēs veltam viens otram? Un kamēr ir iespēja, pazvani savai omei, mammai, vai māsai, vai vēl labāk – aizbrauc ciemos! Jā, es savu omi neesmu apķērusi teju jau pusotru gadu, jo saudzēju, bet es katreiz viņu apciemoju, kaut pie loga pamājot, vai malkas groziņu līdz durvīm aiznesot, reizēm uzzvanot. Esam blakus, kaut soļa attālumā Ir brīnišķīgi balts laiks, būsim balti paši, klātesoši un atradīsim laiku, lai sajustu siltumu, smaržu un apskāvienu! 
Burvīgu, mīlestības pilnu Tev decembri un dvēseli! Evija BB Oktobrī baudam dzīves krāsas
Mana šī mēneša aktualitāte ir krāsas. Krāsas dabā, jo rudentiņš bagāts vīrs, krāsas veikalos, jo šosezon ir ļoti krāšņi skatlogi un krāsas pa dzīvi, kad gadās baltās svītras un tad arī tās otras… 
Tas notiek cikliski, tāpat, kā gadalaiki, dvēseles stāvokļi nomaina viens otru un tas rada tēlu, tas nes vēstījumu – katreiz savādāku!
Lai Tev viss krāsaini – gan apkārt, gan emocionāli! Jo bieži ir jāsmaida, bet reizēm jāparaud. Dažreiz jābūt klusumā, reizēm jāiejūk burzmā! 
Septembrī revidējam skapi un sevi!
Sveika, rudenī! Vēsais laiks ir atnācis mazliet ātrāk kā gaidījām un ir jāspēj pielāgoties un veiksmīgi pārslēgties! No rītiem salst plikās kājas, prasās šalli un patīk, kad ķermeni ieskauj silti, mīksti audumi. Tas nozīmē, ka ir laiks garderobes revīzijai! Laiks pārkārtot sevi, domas un skapi uz rudens/ziemas sezonu! Daba maina ietērpu, lapas krāsojas… mums arī jāmainās. Atvēli Sev brīvu laiku, ja iespējams, tad kaut pusi dienu. Uzvēri tēju, vai ielej vīnu, uzvelc ko ļoti ērtu un atver skapi – tā plati, plati.
Kas Tev pretī noraugās? Cik daudz atmiņu un prieka ir no karstās vasaras? Ņem tik ārā visas mantas – jā VISAS! Arī pavasara un ziemas… tā, lai paliek TUKŠI, pilnīgi tukši plaukti! Notraus putekļus… iepūt smaržas, vai ieliec aromātiskos maisiņus… Sāksim sezonu ar jaunu noti, ar jaunu sajūtu, ar labāko Tavu versiju!
Sašķiro visu kategorijās, apmīļo, pielaiko katru lietu, visas vasaras drēbes liec uz mazgāšanu, labošanu, atdošanu utt. Un PROM, prom no skapja: kastēs, maisos, pagultēs vai bēniņos, skapī viņas tuvākos 6-7 mēnešus NEATRODAS! Un ja šitas izdodas - Tava aukstās sezonas garderobe ir gatava komplektēties, veidoties un varbūt pat ir laiks iepirkties?! Saskaiti elementus, cik tev ir svārku, cik bikšu, cik džemperu? Varbūt pietiek pirkt žaketes un vajag vienu vesti? Bet, varbūt pieteik tikai ar vienu JAUNU krāsainu šalli vai cimdu pāri un Tu esi gatava iebrist rudenī?!
Katru reizi, kad es kārtoju skapi, tā ir iespēja sakārtot arī domas un sevi! Tu izproti, kāda esi, ko parasti pērc, kas Tevi iedvesmo un no kā būtu jāatbrīvojas? Ko ir laiks atlaist? Un te nav runa tikai par drēbi, bet arī par pieredzi, emocijām, cilvēkiem un kādu sāpi… izdzīvo, sakārto un atlaid! Liec atpakaļ tikai pašu labāko, vērtīgāko Tev, ērtāko, funkcionālāko, lai par katru lietu, kas tur atrodas, droši vari teikt, ka viņa rada prieku un uzvelkot liek justies – SKAISTĀK! Tu esi īpaša, Tu esi atšķirīga, katram šī pieeja ir savādāka, bet sistēma visām viena – mēs divreiz gadā apmīļojam VISU savu garderobi, arī apavus, somas, zeķes un jostas! Tikai tad, kad Tu pārzini savu skapi, Tu vari sākt iepazīt un izprast Sevi! Pirms nebūsi sakrāmējusi vienā kaudzītē visas bikses, kas izrādās ir deviņi gabali džinsi un vienas…. Nu… tādas, klasiskas, (ja nu kādreiz vajadzēs), bet gadus četrus tā arī nav uzvilktas. Skaidrs - Tev vairs nevajag tās “vienas”, kas ir atšķirīgas, tā neesi Tu… NELIEC atpakaļ! Tavā skapī dzīvo TIKAI un VIENĪGI apģērbi, kas Tev ir ērti, kas ir praktiski, parocīgi un lieliski izskatās kā vieni paši, tā arī komplektos! Tātad pietiek pirkt džinsas – tās Tev jau ir. Varbūt vajag kādu blūzi, kardiganu, vai foršu “čelsijas” stila zābaku pāri?! Kad esi visam izgājusi cauri, tad zini, ko vajadzētu vēl nopirkt, bez kā var iztikt, kura krāsa pietrūkst, kuras jau ir par daudz utt. Un rudens sezonas garderobei NAV jābūt melnai, arī ne pelākai un zilai… liec klāt krāsas, sapņus, trendus, rakstus un sajūtas! Mainies kā gadalaiki, bet nepazaudē SEVI!
Lai Tev silti un IZDODAS viss krāsaini! Tava stiliste EvijaBB!
Augusts augstpapēžu kurpēs!
Sveika, jau augustā!
Esmu atvaļinājumā, lauku mājās, pie dīķa un bezgalīgiem meža plašumiem apkārt. Ik pa brīdim mieru izjauc bērnu smiekli, vistu kladzināšana un liellopu ganāmpulks, kas ziņo, ka tuvojas pusdienslaiks. Šajā mierīgajā idillē - patiesībā ir tāda kņada un kustība, bet daudz savādāka kā pilsētas ritmā… te rāmi katra lieta mijas cita ar citu.
Man ir basas kājas, lai atpūstos un uzņemtu zemes spēku, bet ziniet, kas somā līdz? Mīļākās augstpapēžu kurpes! Es ceru aizbraukt randiņā ar vīru, kaut stundu pa pilsētu… tā skaisti!
Franču dizainere Sonia Rykiel ir teikusi: “Kā tu vari dzīvot “augsto dzīvi”, ja nenēsā augstpapēžu kurpes?!”
Un es viņai pilnīgi pievienojos. Augti papēži sievieti ceļ augstumos – gan fiziski, gan emocionāli! Tas strādā kā biznesā, tā randiņā. Kad tad mēs velkam papēdenes? Reizēs, kad vēlamies būt skaistākas, sievišķīgākas, kad pucējamies… tajos īpašajos brīžos! Uzvelkot šīs “pelnrušķītes” kurpes – gribot, negribot iztaisnojas mugura un atliecas pleci, paceļas krūtis, pagarinās kājas un ievelkas vēders. Perfekts kopskats! Paceļoties dažus centimertus virs zemes, paceļas arī pašapziņa, to nevar “izslēgt”, tas vienkārši maģiski darbojas. Gaita kļūst krietni līganāka, sajūta “spēcīgāka”, bet tajā pašā laikā, sievišķīgi maigāka… Ak, jel – es patiesi mīlu augstpapēžu kurpes, jo tās VAIRO sievišķību! Nē, es neesmu no tām, kas katru dienu pavada TIKAI papēžos. Tas nebūtu veselīgi un man rūp mans ķermenis, man arī mēdz nogurt kājas. Man ir divi divgadnieki, kuriem pakaļ var izskriet tikai kedās, bet ir arī darbs, kurā mācu “sievišķību” un vīrs, kam patīk, ka blakus ir sieviete, ne tikai bērnu māte. Jāprot pielāgoties, ir jābūt mainīgai, ir jāizdzīvo katra sava loma un katrā jāuzauj CITAS kurpes! Zinu, zinu, daudzas tūlīt atrunāsies, ka veselība neļauj vilkt augstus papēžus, tādas kurpes nav ērtas, lai būtu skaistas ir noteikti jāpērk dārgas, nav man kur ar tādām iet utt. Tikai atrunas, jo balerīnās vai mokasīnos ir vienkārši reāli ērtāk un ātrāk. Vai ne? Augsts papēdis sākas ar 6cm un tam nav obligāti jābūt “nagliņai”. Kurpes ir jāpieskaņo savam izmēram, stilam, raksturam, dzīvesveidam. Un ja vēlies pa dzīvi sieviķīgi pakāpties, jāiemācās uz brīdi atteikties no kedu komforta. Protams, augstpapēžu kurpes, kas pirktas jauniešu apģērbu veikalā par 15eur – nebūs ne ērtas, ne ilgtspējīgas! Apavi jāpērk specializētajos apavu veikalos un arī ne internetā! Apavi ir jāmēra, jāpastaigā tajos vismaz 10-15min pirms izlem, vai ir ērti. Ir jāskatās materiāls no kā tās ražotas, kā nošūtas, līmētas, cik tās mīkstas un lokanas. Ir jānokāpj veikalā no paklāja – uz cieta pamata, tikai tā tu iegūsi īsto sajūtu. Iegādājoties augstpapēžu kurpes, svarīgākais priekšnosacījums ir ērta lieste. Staigājot tajās, nedrīkst būt sajūta, ka viss svars tiek balstīts uz purngaliem, liekot kāju pirkstiem slīdēt uz priekšu – tad tās nebūs īstās! Kurpēm jābūt tik ērtām, lai tās nav jāvelk nost pat pēc 5h! Ļoti labas kurpes ir jāmeklē – jātērē laiks, enerģija un finanses arī. Vasaras čabenes, var nopirkt pa 5eur, nostaigāt sezonu un izmest, bet… tās “īpašās” prasa vairāk laika, uzmanības. Kur tad tu galu galā ieguldi savus resursus, ja ne sevī? Un kā baudīt dzīvi, ja nemāki radīt pati Sev mazos svētkus - iekāpjot īpašās kurpes un iepūšot smaržas?!
Novēlu katrai, lai skapī ir VISMAZ viena šo “pelnrušķites kurpju” kaste, ko izvilkt īpašos brīžos, vai reizēs, kad vienkārši gribas būt ĪPAŠAI! Lai Tev vairāk mazo svētku! Ar sveicieniem - Evija BB
Jūlijā - mazāk ir vairāk...
Sveika, šajā brīnišķīgajā laikā. Kad ir vairāk prieka par karsto vasaru, bet mazāk enerģijas…
Un tā es aizdomājos par vārdu salikumu: “MAZĀK IR VAIRĀK”. Pilnīga pretruna un neloģika, bet tas strādā… Arī tad ja runa ir par tavu garderobi, vai stilu. Šobrīd ļoti moderni ir taupīt savus resursus. Un es zinu, ka ne tikai mājai iegādāti saules paneļi ar laiku atmaksājas, bet arī kvalitatīvs kostīms, kas nav “ātrā mode”– ilgtermiņā atmaksāsies ar uzviju. Ikdienā tiecos uz to, lai patērētu mazāk (laika, enegŗijas, naudas) un iegūstu vairāk, kaut vai iepērkoties. Kā? Ar zināšanām, pārliecību un skaidru mērķi. Piemēram: es zinu, kuras krāsas man piestāv, kādi fasoni labāk der, kas ir visuniversālākais. Zinu arī kuri audumi ilgāk kalpos un kuros veikalos es savam augumam/vecumam neko neatradīšu. Es netērēju laiku stundām klīstot pa tirdzniecības centru un kaut ko meklējot – bet dodos ar mērķi ko konkrētu atrast, pārlaižu acis, pielieku pirkstus un skaidrs - vai ir vērts vispār iet mērīt. Paļaujoties uz savām zināšanām es ietaupu laiku, enerģiju, kā arī naudu – šodien un arī ilgtermiņā. Vienreiz nopērkot ko kvalitatīvāku – man nebūs atkal un atkal jābrauc pēc jauna. Un šeit mēs sievietes bieži PĀRTĒRĒJAM, taustoties un meklējot, nevis vienkārši zinot - kas ir mans un kas nav. Tieši tas pats ir pārtikas veikalā – vienmēr dodos iepirkties ar sarakstu, jo plānoju maltītes vairākām dienām uz priekšu, tā ekonomējot savu laiku, spēku un naudu. Zinu arī kurus našķus labāk nepirkt, jo tad būs jātērē gan laiks, gan enerģija, lai no tiem sportojot atbrīvotos. Ha ha... Tas tā smejoties pašai par sevi. Bet ieejot celtniecības veikalā man iet daudz grūtāk – es maz ko saprotu no kvalitatīvākā jaucējkrāna vai ģipškartona. Tur varu patērēt milzu enerģiju kaut ko meklējot, milzu laiku – gaidot konsultantu, kā arī pēc tam milzu naudu – jo paņemšu to, ko ieteiks, nevis meklēšu ko lētāku/līdzīgāku, baidoties kļūdīties. Un tā ir ar katru dzīves jomu, jo tu vairāk par kādu lietu zini, jo mazāk tu tērē savus resursus. Jebkurā jomā, viena sīka zināšanu pērle - atvieglo tavu ikdienu.
Atgriežoties pie garderobes un stila veidošanas. Pilnīgi skaidrs, ka no 12 pārdomātiem, saskaņotiem apģērbiem var izveidot daudz vairāk komplektu kā no 30 dažādiem, impulsa pirkumiem. Skaidrs, ka skapī trīs krāsu gammas daudz vieglāk saskaņot, kā astoņas. Divas lūpu krāsas, kas tev piestāv ir daudz lielāks ieguvums, kā kosmētikas čemodāns ar kuru nezini ko iesākt. Tieši tādēļ es esmu savā profesijā, es vadu kursus un dalos ar zināšanām, jo pilnīgi un galīgi pieturos pie pārliecības, ka tērējot “savus resursus mazāk”, jebkura sieviete var izskatīties un justies “krietni vairāk”! Kā ir ar Tevi? Kurās jomās Tu lieliski zini, kā pareizi samenedžēt un “ietaupīt” sevi, bet kurās vajag vēl zināšanas?
Man ir svarīgi dzīvē atstāt mazas pēdas aiz sevis, es cenšos dzīvot “zaļāk”. Un modes industrija, kas savā ziņā ir daļa no manas dzīves – diemžēl atstāj graujošu ietekmi uz apkārtējo pasauli un vidi. Tieši tādēļ mana misija ir ne tikai sapucēt un iedvesmot sievietes, bet arī izglītot...par to, ka skaistums nemaksā tūkstošus, praktiska garderobe ir patiesi neliela un kosmētikas maciņā pietiek ar piecām lietām, lai tu būtu starojoša! Es tam ticu. Vajag tik maz nieku, lai tas nestu lielu prieku!
Lai Tev MAZĀK ikdienas rūpju un VAIRĀK sievišķīga prieka! 😊 Tava Evija BB
Jūnijs... būt mierā un harmonijā ar Sevi
He - hei jau vasarā! Sirds gavilē par reibinošo smaržu visapkārt, par saules stariem un tikko pļauto zālīti zem kājām. Cik skaisti un patiesi siltais laiks spēj iedvesmot un nomierināt. Būt mierā un harminijā – jā, tas laikam, ir mans sapnis. Milzu vēlēšanās - miers ar pasauli man apkārt un galvenais, ar sevi! Šobrīd šķiet, ka pasaules kārtība sajukusi kājām gaisā. Kaut pagājis vairāk kā gads, kopš dzīvojam savādāk, pie tā nevar pierast, to grūti pieņemt, reaģēt, pārorientēties un saglabāties. Brīžiem pieķeru sevi pie domas, ka kaut kādās lietās esmu pat konservatīva. Gribās, kā agrāk, gribās tā, kā bija kādreiz… bet ir tā, kā ir un es cenšos rast balansu starp vēlmēm un iespējām. Tā, laikam, ir bijis vienmēr - katram ir kāds laika posms dzīvē, kad likās zāle zaļāka un debesis zilākas. Ir, vai ne? Mūžīgie laimes meklējumi – bērnu dārzā negulēju, bet šobrīd sapņoju par diendusu. Skolā pusdienu kopgalds bija piespiedu kārtā, bet tagad raujos, lai kaut vienu vakaru varētu ar draugiem kopā pavakariņot. Trīspadsmit gados krāsoju lūpas un gaidīju, kad tik izaugšu, tagad izmantoju kologēna krēmus, lai vecums tik ātri sejā neparādās. Mazliet jau smieklīgi, ka nekad, nekur nav tā īsti labi, visu laiku ko gaidu, kaut kam pakaļ skrienu. Apstāties un baudīt. Ievilkt elpu tik dziļi, ka atdurās – prot tikai retais. Mēs neprotam ļauties, bet protam plūst pa straumi. Pamēģini nogulties zālē, atvērt rokas un sirdi plaši vaļā, skaļi kliedzot: “Dzīve es tevi mīlu, mīlu šo brīdi! Esmu laimīga, pateicīga un mierā, mierā ar pasaules kārtību un Sevi! Es esmu šeit un tagad! Sveru tieši tik, cik nepieciešams, gadi kas ir - visi mani un no zelta!” Aha, vismaz pasmaidīji… bet neiešu tak šitā muļķīgi bļaustīties, ko citi padomās?! Vai ne?
Es histēriski bļauju no prieka, ka man atkal ļauts strādāt… Ķeru katru mirkli un iespēju, lai varētu būt atkal tur, kur bija “labi”! Šobrīd nav slikti, bet kad rokas un prāts jau stila mapēs iekšā – sirds pukst daudz straujāk. Man atkal gribas iedvesmot, samīļot un sapucēt visas, visas Jūs. Lai mēs ziedam tik skaisti kā jāņu pļavas… kā sīkziedu madaras un kārtīgi pujeņu klēpji!
Kas ir tas, kas liek Tavai sirdij pukstēt straujāk? Ko tu darītu, ja būtu viss ļauts? Ko darot trīsas skrien pār ķermeni no saviļņojuma un gandarījuma? Tu zini? Tad dari!!!
Novēlu jūnijā atrast balansu un mieru. Starp pasaules kārtību un saviem sapņiem. Starp realitāti un ticību nākotnei! Lai pieteik laika apstāties un ievilkt elpu – varbūt pat kājām gaisā!
Uz tikšanos … Tava Evija BB
Maijs ar sniega bumbas efektu
Sveika, maijā!
Jau atkal ir paskrējis mēnesis. Kur tas laiks paliek? Uz rinķi vien uz rinķi vien - pēķšņi attopies, ka aizritējušas jau četras nedēļas un tādā skrējienā esmu bijusi arī es pati. Tikai cik tālu esmu aizskrējusi – tas ir cits jautājums. Es esmu karstgalvis un sprinteris, man patīk uzrāviens, jaunas idejas, apņēmība, mērķi - aiziet!!! Un tad, ja kaut kas neizdodas, kaut kas biedē, vai kārtējo reizi traucē un nojūk… es sabremzēju, tik ļoti sabremzēju, ka sēžu, plikšķinu acis un domāju, vai es kādreiz mācēšu atrast balansu šeit un tagad: PA VIDU, tā mēreni?! Mums visām, ik pa brīdim uznāk iedvesma: uzsākt ko jaunu, mainīt stilu, mainīt ikdienu, ēšanas paradumus, vai, beidzot katru dienu iet kontrastdušā. Ik pa brīdim vēlamies kaut ko darīt, lai dzīve, veselība, pasšajūta, koptēls uzlabotos. Nav mums labi tā, kā ir, bet ja Tev paveicies un šobrīd ir ļoti labi, varbūt var vēl labāk? Protams, ka var! Mēs esam radītas, lai pilnveidotos, augtu, tiektos un priecātos. Bet kā to panāk ikdienas steigā? Runa ir par mērķiem, kas skan skaisti, bet bieži pat nezinam pašas – KO? Par motivāciju – to dzenuli – kāpēc tu to vispār gribi? Un visbeidzot disciplīnu – jo arī skaistās un iedvesmojošās lietas nenotiek pašas no sevis – skaistu rezultātu var panākt tikai ar darbu. Būs Tev skaistas vilnas zeķītes, ja kāds ieguldīs kārtīgu darbu un tās uzadīs. Būs Tev skaisti, veselīgi mati, ja kāds (proti Tu) – lietosi pārdomātu uzturu, vitamīnus, veiksi regulāras galvas masāžas, regulāri iesi pie friziera, sargāsi tos no saules, lutināsi ar maskām utt. Ļoti daudz mazu darbību, lai sasniegtu vēlamo VIENU rezultātu. Un tā ir ar visu… Daudz darīt, vairs negribas nevienai, jo mēs jau tā DAUDZ daram, nav spēka dēļ matiem vien vēl sevi apkraut ar čupiņu darbiem. Vai tikai dēļ viena peldkostīma iznāciena vasarā – tagad četras reizes nedēļā vingrot un ievērot diētu! Gribās “skaisti” un “ātri”, ideāli, ja to vel var dabūt “lēti” un bez piepūles😊! Diemžēl, tik viegli nenotiek… Bet zini, kas notiek? Sniega bumbas efekts – vienmēr! Tiklīdz tu sāc veikt kaut vienu darbību, tā parauj līdz visas citas, iekustina un veļ, ar tādu jaudu un ātrumu, ka galva griežas! Piemērām: mērķis - tie paši skaistie mati. Tu sāc veselīgāk ēst, kas patīk ķermenim, auguma aprisēm, enerģijas līmenim. Tu regulāri dzer vitamīnus, tādad barības vielas saņem arī viss pārējais tavā ķermenī, pašsajūta, āda, nagi uzlabojas. Tie vitamīni tak jādzer ar ūdeni, tātad garantēts, ka katru dienu vismaz vienu glāzi vairāk tu to uzņemsi, atkal labi, veselībai, ādai, koncentrēšanās spējai, vielmaiņai. Veiksi matu masāžas - 10 min dienā, laiks tikai sev, sava veida relaksācija, meditācija, čubināšana – svētā pauze: labi nervu sistēmai, asinsritei, endorfīniem utt. Biežāk liksi maskas – kamēr maska matos, noteikti, kā jau sieviete 3-5min izmantosi lietderīgi – uzklāsi vēl sejas masku, izraustīsi uzacis vai noskrubēsi pēdas – re un smukāka jau visos galos. Būs labi ja pa to laiku, kaut izlietni izmazgāsi – prieks, ka skaisti un kārtīgi! Mati mīl, ka tos izskalo ar vēsu ūdeni – par to priecāsies arī Tava sejas āda un dekoltē - tvirtums nevienai par skādi nav nācis! Nu re- viena maza bumba, jeb viens mērķis- uzlabot galvas rotu, bet tik daudz dažādu plusu un darbību, kas iekustina visu citu, kas veido lavīnu. Un tā veļas lielā bumba, lielās pārmaiņās. Tev ir jāsaprot, ko tieši tik ļoti vēlies mainīt vai paveikt, un tad jāpriecājas, kā tas maina citas tavas dzīves jomas! Ir tikai jāsāk! Dzīve ir maratons būs jāskrien ilgi … vajag gan pasprintot, gan atpūsties kādu brīdi! Iemācies arī Tu atrast Sevi un Savus sapņus- te un tagad tā mēreni – visam PA VIDU!
Saulainu un skaistu mērķu pilnu Tev maiju! Lai viss bumbās! Tava Evija BB!
Aprīlis par skapi un pārmaiņām dzīvē
Sveika aprīlī!
Negaidot pavasari, sava skapja revīziju esmu veikusi jau reizes trīs! Un ir atklājumi. Kopš piedzima bērni, divu gadu laikā esmu nopirkusi sev tikai septiņus apģērbu gabalus un piecus no tiem internetā, kas absolūti nav man raksturīgi. Ak jel, cik pieticīga varu būt, ja apstākļi tā sakrīt, bet ne par to stāsts. Manā dzīvē ir parādijusies “abrakadabra” kaste. Tajā apģērbs tiek cītīgi ielikts, jo vairs neder, pēc trīs mēnešiem izņemts, jo atkal, tavu brīnumu - der! Pēc mēneša ielikts atpakaļ, jo šoreiz tiešām neder. Un ļaunākais ir tas, ka neder ne jau tādēļ, ka būtu nācis svars klāt, vai krities, bet tādēļ, ka mainijušās proporcijas un iekšējā sajūta. Kā likums, ka vairs nevar uzvilkt skaistākās kleitas, dārgākās žaketes un kostīmu bikses, jo ir palikuši platāki kā pleci, tā gurni. Vēl viena šoka cienīga ekstra - pat pēda ir kļuvusi lielāka. Manas kurpes, gandrīz nevienas vairs neder. Jautājums – vai vēl kādai no jums bērniņi ir nesuši “stabilākas pēdas”, lai drošāks solis pa dzīvi?
Mana pasaule nav sagruvusi, ka no viena izmēra esmu pārgājusi uz nākošo, bet tas liek padomāt, cik ļoti “sīkumi” maina to, kas mums piestāv, der, vai rada prieku. Cik ļoti pāris centimetri sievietei var ietekmēt garastāvokli un pašapziņu. Bija viens brīdis, kad čīkstēju: “dvīņu grūtniecība sabojāja manu ķermeni”! Un tad sapratu, ka neviens cits lietas labā neko nedarīs, ja vien es pati nesaņemšos, jo tieši man traucēja spoguļattēls. Tika izveidots treniņu un uztura plānu, trīs-četras reizes nedēļā atradu stundu, lai vingrotu un trīs reizes dienā gatavotu- veselīgi. Bet rezultāti nenāca, kā gribētos. Pāris diagnozes un veselības problēmas, kas neļāva sasniegt manu vēlamo ideālu un es biju dusmīga… Es cenšos “būt smuka”, bet nekā! Viss no gala, daudz lēnāk, mierīgāk, un beidzot ar rezultātiem! Protams – mīļākās kleitas tāpat neder! 😊 Secinājumi - ja sieviete kaut ko patiešām grib, tad var! Saprotu, ka nekad vairs nebūšu tāda, kā grāk, bet vai vajag? Mēs tik ļoti pieķeramies lietām, situācijām, izmēram un gadiem! Tik ļoti pieķeramies drēbēm. Grūti ko sākt no jauna, bet ticu, ja sakoncentrē visu uzmanību uz rezultātu, tad maziem solīšiem var tālu aiziet. Neteikšu, ka nu ļoti mīlu savu ķermeni, bet man viņš patīk krietni vairāk, ja zinu – es spēju lietas kaut mazliet kontrolēt. Ko šobrīd nespēju mainīt – tie ir proporciju centimetri un pustukšais skapis. Ar to jāiemācās sadzīvot un pieņemt. Ai, cik labs vārds: “PIEŅEMT” – par šo, noteikti vēl nodaļu varētu uzrakstīt, bet to citreiz! Tagad tik nepieciešams sagaidīt brīdi, kad es atkal varēšu ieiet veikalā, uzmērīt, pataustīt un nopirkt tieši šī brīža proporcijām visskaistāko kleitu un dārgākās kurpes!
P.s. “abrakadarba “ kasti jau esmu atdevusi. Ar sāpošu sirdi, bet tomēr… Liksim jaunu bildi iekšā – lai nāk vietā jaunas skaistas un iedvesmojošas lietas!
Un kā ar pārmaiņām Tavā skapī? Vai tur jau ir pavasaris un ŠĪ BRĪŽA LABĀKĀ TU?!
Uz drīzu tikšanos – tava Evija BB!
Marts... pārdomas par šo laiku
Sveika, šajā savādajā laikā! Elizabetes
centrā ir klusums kopš oktobra…tik mulsinoši un neierasti. Gaitenī kaimiņu
kabineti – tumši un aizslēgti. Tik ļoti gribās atkal rosību un sieviešu čalas, gribās
dzirdēt iezvanamies durvju zvanu, vai smejamies dāmas, kaut fona mūziku no
Vērmanes dārza, bet diemžēl nav… klusums, tāds ieildzis.
Protams, medaļai ir arī otra puse. Mājās esot es sapņoju par klusumu, kaut divu stundu garumā, bet mani rezgaļi paņem visu – esmu mamma uz dubultu slodzi 24/7! Nav jau slikti, bet nepamet vēlme būt arī stilistei, sievietei, pasniedzējai, iedvesmotājai un vienkārši laimīgai būtnei! Viss ir mainījies. Saprotu, ka katram pienāk brīdis, kad šķiet, “lai kurā durvju pusē tu atrastos, neviena nav īstā”. Tā man ir šobrīd. Gadiem ilgi esmu jums mācījusi, ka jāsaņemas, ka jāturpina, jāizdzīvo katrs mirklis un sievietei jābūt ar lielo burtu. Savu burtiņu divu gadu garumā esmu pazaudējusi un cenšos atgriezties. Ir grūti. Tik pazīstami, vai ne?
Laiks ir mainijies un maināmies arī mēs Elizabetes meitenes. Jau pusgada garumā esam ieņēmušas zemo startu, lai varētu SĀKT un ATSĀKT stila kursus jaunā formātā, citā kvalitātē, bet acīm redzot ir vēl ko pieslīpēt, vai izdomāt, jo nesanāk mums strādāt, lai kā arī vēlētos. Tā ir apstākļu sakritība, palikšana komforta zonā, liktenis, vai vienkārši brīnišķīga iespēja atiet maliņā? Varbūt tiešām vajadzēja paklusēt, ievilkt elpu un padomāt? Nezinu, bet nu jau ļaujos un nemaz vairs nedusmojos, ne uz vienu, pat uz sevi ne. Viss, kas notiek, tak notiek uz labu?!
Lai pārtrauktu klusumu, es rakstu… jau 30 minūtes klusumā, jo mazie čuč. Ļoti vēlos tikties ar tevi vismaz stila slejās. Ir pavasaris un ticu, ka latviešos atgriezīsies smaids un dzīvesspars. Ticu, ka drīz vadīšu kursus ar slapju muguru un smaidu uz lūpām. Ticu, ka mums pietiks spēka atkal celties, ziedēt, smieties un BŪT!
Lai pavasara dzestrums tevi sapurina un saulīte samīļo. Bučas, tava Evija BB